Darot jebkādu darbu, iekšēji vienmēr praktizējiet Prānājamu, virzot nepārtrauktu uzmanību no pamatnes centra uz galvas virsu. Par tādu personu saka, ka tā atrodas “Čaitanja Samādhī” (resp. tīrās apziņas stāvoklī) ; tas ir ikviena ikdienas pienākums.”
Šjama Čarans Lahiri – komentāri Bhagavadgītai, 8.14
“Pildiet staigāšanas tehnikas katru dienas minūti, kad neesat sēdošā meditācijā vai dziļā miegā. Savienojiet avotiņu ar saknes centru, sajūtot Brahma Nādī (centrālo kanālu)…
Dž. Stīvens “Krijas izklāsts – pamata pastaigas tehnikas”
Skolotājs Thič Nhat Hanh par Apzinātās staigāšanas praksi
“Staigāt tādēļ, lai sajustu staigāšanas prieku, – brīvi, pārliecināti, nesteidzīgi. Lai ar katru sperto soli ir klātesamības sajūta. Ja ir vēlēšanās sarunāties, jāapstājas un jāvelta visa sava uzmanība cilvēkam, kurš atrodas pretī, runājot un klausoties.. Apstājieties un palūkojieties apkārt – cik skaista ir dzīve: koki, balti mākoņi un debesu bezgalība! Klausieties putnu balsīs, izbaudiet vēja pieskāriena vieglumu! Staigāsim kā brīvas būtnes un sajutīsim, kā ar katru jaunu soli iet kļūst arvien vieglāk. Novērtēsim un baudīsim katru savu soli.”
“Pastaigas meditācija var sniegt patiesu prieku.. Pastaigājamies.. vienatnē vai ar draugiem, un cenšamies izvēlēties skaistākās vietas. …Pastaiga ir tikai pastaigas pēc, nevis tādēļ, lai kaut kur dotos. Mērķis ir dzīvot šai brīdī, veicot elpošanas vingrinājumus, un pastaigājoties izbaudīt katru soli. Tāpēc jāatmet bažas un nemiers, domas par nākotni un pagātni un vienīgi jāizbauda šis brīdis.. Pastaigājamies, speram soļus tā, it kā būtu vislaimīgākie cilvēki uz Zemes.. Spēdami soļot mierīgi un bezbēdīgi, mēs speram soli, lai radītu mieru un laimi visai cilvēcei. Manuprāt, pastaigas meditācija ir patiesi lielisks vingrinājums.”
Kad veicam pastaigas vingrinājumus laukā, tad ejam nedaudz lēnākā solī nekā parasti un saskaņojam savu elpu ar soļiem. Piemēram, gan ieelpojot, gan izelpojot speram trīs soļus. Vārdos tas būs šādi: “Ieelpa, ieelpa, ieelpa. Izelpa, izelpa, izelpa.” Izrunājot vārdu “ieelpa”, mēs apzināmies ieelpu. Ik reizi, saucot kaut ko vārdā, mēs padarām to īstāku.
Ja jums piemērotāki ir četri soļi, nevis trīs, tad tā arī dariet. Ja vairāk piemēroti divi soļi, tad lai būtu tā. Jūsu ieelpas un izelpas ilgumam nav jābūt vienādam. Piemēram, katrai ieelpai var būt nepieciešami trīs soļi, bet izelpai – četri. Ja pastaigājoties jūtaties laimīgs, rāms un priecīgs, šo vingrinājumu jūs izpildāt pareizi.
Pievērsiet uzmanību saskarei ar Zemi. Ejiet tā, it kā jūsu pēdas skūpstītu Zemi. Tai ir daudz darīts pāri. Tagad par to jārūpējas. Mēs radām mieru, mīlestību un laimi uz Zemes. Pastaigājamies tādā noskaņā, lai ik pa laikam, redzot ko skaistu, mums gribētos izjust un aplūkot to…
Skatoties mēs turpinām izjust savu elpu, lai nezaudētu šo skaisto ziedu un neiegrimtu savās domās. Ja vēlamies pastaigu atsākt, tad tas arī jādara. Ik solis rada vēja pūsmu, kas atsvaidzina ķermeni un prātu. Ik solī zem mūsu pēdām plaukst ziedi. Tas ir iespējams tikai tad, ja atmetam domas par nākotni un par pagātni, ja apzināmies, ka dzīvojam tikai šai brīdī.”
