Grāmatas “Instrukciju kopums par krija jogu” nodaļā “Astroloģija – zvaigžņu un planētu ietekme” Paramahamsa Hariharānanda raksta: “Cilvēki iztērē daudz naudas ejot pie astrologiem, lai tie izstrādā un izklāsta tiem astroloģiskās diagrammas, taču zvaigznes un planētas nedarbojas šajās diagrammās, tās darbojas mūsu mugurkaula iekšienē. Divpadsmit zodiaka zīmes – Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari un citas, un visas planētas un zvaigznes – visa šī mehānisma darbība realizējas muguras iekšienē. Dažas planētas var izsaukt cilvēkam zināmas problēmas atkarībā no to kombinācijām un pozīcijām noteiktos muguras centros. Praktizējot kriju savienotu ar mantru, sliktās ietekmes izgaisīs.”
Jogas skolotājs šeit runā par to, ka ne jau zvaigznes vai planētas kā tādas izsauc kādas problēmas, bet dažādas iekšējas problēmas, kas ir strukturētas mūsu nervu sistēmā un, pirmkārt, muguras smadzenēs un nervu centros to darbības smalkajā līmenī, izsauc ārējas problēmas mūsu dzīvēs. Līdz ar to patiesībā vienīgā iespēja patiešām atrisināt šīs problēmas un mainīt savas dzīves ir iekšējs darbs ar sevi, vai nu izmantojot kādu no tām gadsimtu gaitā izkoptajām metodoloģijām, kas var iedarbināt dzīļu mehānismus mūsu reālai iekšējai pārveidei, vai arī meklējot tam kādas jaunas metodes. Tomēr prakse šajā gadu tūkstošiem aktuālajā jomā liecina: ja jaunais ir kaut kas patiešām noderīgs, parasti tas ir labi aizmirsts vecais, kas tikai ieguvis jaunas formas. Kā to norāda Bhagavadgītā Krišna, šīs metodes ir dzimušas reizē ar cilvēci un tās nosaka pats apziņas procesa raksturs, jo cilvēkiem vienmēr ir bijis aktuāli pārvarēt materiālās dabas un cilvēcisko nepilnību radītās ciešanas.
Zvaigzņu un planētu kustība ir kā liels spogulis, kas atspoguļo dabā noritošos periodiskos procesus. Dabas procesi nenovēršami un neatgriezeniski notiek visā, gan dzīvajā, gan nedzīvajā dabā, un tiem ir ritmiska daba. Tie vienmēr norisinās ritmisku savstarpēji saistītu daudzlīmeņu procesu veidā, kas izriet no mūs ietverošā Visuma darbības rakstura.
1872-0
Pilna Laimes istabiņa
Sīku mazu šūpulišu;
Kad to vienu kustinaja,
Tad tie visi līgojàs.
1872-1
Pilla Māras istabiņa
Sīku mazu šūpulišu:
Vienu Māra kustinaja,
Visi līdzi līgojàs.
1872-4
Netīšami es iegāju
Svētas Māras istabâ.
Svētas Māras istabiņa
Pilna sīku šūpulišu;
Vienu pašu palīgoju,
Visi līdzi līgojàs.
Indijas un Tibetas tantriskās tradīcijas, kā arī Vidusāzijas, Ķīnas un citas senās kultūras mijiedarbojoties gadsimtu gaitā izkopa mikrokosma un makrokosma savstarpējās atspoguļošanās teorijas, kuru daži aspekti ir līdz šodienai atnākuši astroloģisko priekšstatu veidolā.
Svami Nitjānanda Giri grāmatā “Krija joga – dzīvības spēka zinātne” saka: “Māte Daba pilda šo praksi [resp. dabisko elpošanu un ar to saistīto enerģijas cirkulācijas procesu, kas ir seno krija jogas mehānismu pamatā] visās būtnēs: augos, zemākajos dzīvniekos, augstākajos dzīvniekos un cilvēkos. Viņa ir Apziņas Spēks (sanskr. čit-šakti), lielais Dzīvības Spēks (sanskr. mahāprāna). Apziņa (Šiva – universālais Labais, vai Dievs) ar savu pašas spēku parādās kā matērija un caur pašas spēku izpaužas kā cilvēka intelekts. Māte Daba rūpējas par dabiskajiem involūcijas un evolūcijas cikliem kā individuālā apziņa ķermeņos un prātos. Viņa identificē sevi ar ķermeņa un prāta mijiedarbību un attīsta ego, pēc tam atkal apvieno šo identifikāciju ar plašo Apziņas Okeānu. Viņa rūpējas par šo procesu savā īpatnā veidā neatkarīgi no tā, vai mēs kaut ko praktizējam vai nē. Tomēr cilvēki kā būtnes, kas apveltītas ar attīstītām smadzenēm un iztaisnotu, vertikāli novietotu muguru, ir vienīgās būtnes, kas var to darīt [resp. mijiedarboties ar Dabas procesiem] pēc pašu iniciatīvas tādā veidā, lai paātrinātu dabisko evolūcijas gaitu. Cilvēciskās būtnes var regulēt savas vēlmes, seksuālo uzvedību, emocionālos impulsus, dusmas, alkas, maldus, aktivitātes trūkumu, apjukumu un visbeidzot ego. Cilvēciskās būtnes var pieņemt lēmumu un sākt praktizēt jogu [vai jebkuru citu līdzīgu pašdisciplīnas veidu, kas izkopts citās tradīcijās – nav nekādas nozīmes, kā to sauc; joga ir tikai vārds, kas apzīmē daudzveidīgu un visaptverošu, iekšēju un ārēju sevis disciplinēšanas paņēmienu kopumu]. Taču mums vienmēr jāatceras, ka tikai Māte Daba dara to mūsos.”
Protams, mēs nevaram izdarīt neko, kas ir pretrunā ar Dabu. Lai ko mēs darītu, viss notiek saskaņā ar Dabas likumiem.
Ar Zemes un kosmiskajiem cikliem saistītos cilvēka enerģijas apmaiņas procesus nervu sistēmā un visā organismā senās kultūras aprakstīja ar muguras centru un smalko kanālu teoriju palīdzību, un šis mehānisms ir cieši saistīts ar elpošanu kā redzamāko un tiešāko enerģētisko mehānismu izpausmi. Kā to saviem mācekļiem dzied lielais agro Viduslaiku tibetiešu lama Marpa “Pateicoties manu Skolotāju labestībai gan novientuļojoties, gan parastajā dzīvē es meditēju par kanāliem un enerģijas vējiem. Arvien un arvien es vingrinu savu ķermeni un prātu meditācijā. Pat ja pirmstihijas manā ķermenī ir satrauktas, es saglabāju mieru. Esmu pārliecināts: tas tikai nostiprinās manu praksi. Aizmiegot es meditēju uz dzidro gaismu, atkal un atkal ar ciešu skatu iedziļinos visās dzīves izpausmēs. Pat iegrimstot tumsā es neuztraucos. Esmu pārliecināts, zinu, ka tā ir Vienība.”
Svami Nitjānanda savukārt raksta: “Garīgam meklētājam ir tiešām svarīgi atrast skolotāju vai ceļa rādītāju. Bet pat, ja jūs neesat atradis skolotāju, jūs varat būt kopā ar savu elpu, vērot to. Jūsu elpa ir jūsu skolotājs. Veltiet kādu laiku ik dienas saskaņā ar savām iespējām, sēdiet taisni, aizveriet acis, ieelpojiet lēni, dziļi un tad vērojiet savu elpu.” Viņš norāda, ka elpošana ir arī mantras atkārtošana, jo ieelpa un izelpa producē smalkas skaņas, un senajās tradīcijās kopš gadsimtiem šīs skaņas ir saistītas ar mantriskiem vārdiem vai īsām lūgšanām. Vēdu Upanišadas tās parasti saista ar mantru “SO-HAM”, ieelpojot un izelpojot attiecīgi “so” un “ham”, kas nozīmē “Viņš – Es”, vai ar mantru “HAM-SA”, vai ar vārdu “Išvara”. Agrīnās kristietības vientuļniecības tradīcijās ieelpu saistīja ar frāzi “Kungs Jēzu Kristu, Dieva dēls” vai vienkārši “Kungs Jēzu Kristu”, izelpu ar “apžēlojies par mums, grēciniekiem”, vai vienkārši “apžēlojies par mums”. Līdzīgi daudzās citās tradīcijās. Arī mūsu senču senais “Līgo” ir mantrisks vārds, kas dabiski saistās ar elpošanu. Tas ir vārds, kas saskaņā ar iepriekš minētajām dainām, atspoguļo ikvienas individuālas esamības universālo saistību ar visu esošo.
Nitjānanda uzsver: “Nevienai elpai nevajadzētu ienākt vai atstāt mūs nezināmai. Nepiesaistieties domām. Ja domas traucē, atkal ieelpojiet dziļu, rāmu elpu. Ja ir vairāk iekšējo uztraukumu, tad pārtrauciet vērot elpu un elpojiet rāmas, dziļas izelpas un ieelpas vienu pēc otras kādu brīdi. Tā ir visvienkāršākā krija jogas tehnika, ko var praktizēt bez skolotāja. Tomēr meklētājam ir svarīgi atrast skolotāju, un varat būt pārliecināti, ka jūs to atradīsiet, jo, kur ir meklētājs, tur ir arī ceļa rādītāji.”
