2014. gada Ziemsvētku vēstījumā krijavaniem Paramahamsa Pragjānānanda raksta: “Studijas nav kāda gadījuma rakstura izklaide; tām ir jābūt regulāram paradumam. Kurš to dara, tas to zina. Esmu redzējis savu Gurudevu ar dažām Rakstu grāmatām vienmēr uz naktsskapīša, kuras viņš lasīja, kad vien varēja. Studijas arī ietver meditāciju. Studijas ir durvis uz zināšanām, kas iztīra neziņu no mūsu dzīvēm. Mums jāstudē katru dienu. Laba grāmata ir labs draugs, un tā sniedz arī kopības brīžus labā sabiedrībā (satsangu).”
Lahiri Mahasai saviem tiešajiem mācekļiem regulāri vadīja Rakstu apceres. Bhagavadgīta, Patandžali “Joga Sutras” un virkne citu garīgās klasikas grāmatu viņa skolniekiem bija jālasa katru dienu līdztekus Krija jogas praksei. Šobrīd no šīm nodarbībām ir saglabājušies 26 dažādu pamattekstu Lahiri Mahasai interpretatīvi komentāri.
Paramahamsa Pragjānānanda, sākot savu izskaidrojumu Patandžali “Joga Sutrām” ar Lahiri Mahasai un Vēda Vjāsas komentāriem, citē Bībeles Jaunās Derības Pāvila vēstules savam māceklim Timotejam 3. nodaļas 16. un 17.pantus:
„Visi Raksti ir Dieva elpa un derīgi mācībai, pārliecības gūšanai, labošanai, augšanai taisnībā – lai tas Dieva cilvēks ir pilnīgs uz ikvienu labu darbu pilnīgi sagatavots.“
– un skaidro, ka “Raksti satur apslēto garīgo zināšanu dārgumus. Tie ir atbalss no Dieva balss, ko pieredzējuši realizējušies meistari… Visi Raksti ir kā Dievišķā Māte. Kā piens no mātes krūtīm baro bērna ķermeni, tā Raksti ir personificēta Dievišķā Māte, tie satur vārdus, kas baro garīgo dzīvi. Katrs Rakstu vārds potenciāli satur augstāko garīgo patiesību. Raksti ir garīga rokasgrāmata ikvienam meklētājam, lai gūtu ātru progresu un realizāciju.”
Turpat Krija jogas meistars Pragjānānandadži norāda, ka Indijas garīgajā dzīvē par lielu vērtību uzskata svētību (sanskr. kripā). Un, ka saskaņā ar Indijas jogas tradīciju priekšstatiem ir trīs veidu svētības: mūsu patiesā “Es” svētība (sanskr. atma kripā), ko cilvēks saņem pateicoties saviem paša centieniem, meistara sniegtā svētība (sanskr. guru kripā), ko var saņem pateicoties centīgai sekošanai savam skolotājam, un Rakstu svētība (sanskr. šastra kripā), kas izpaužas kā spēja atklāt Rakstu dziļāko saturu un ko sasniedz ar prāta un intelekta tīrību. Vēl viņš atzīmē, ka patiesa meistara vārdi arī ir Rakstu saturs, un Rakstu vārdiem pēc savas dabas ir ietekme uz meklētāja sirdi, kas var palīdzēt to atbrīvot no lepnības un ego. “Egocentrisma pārvarēšana ir iespējama tikai caur pazemību, pazemīgu goda atdošanu (sanskr. pranipata) Absolūtai Augstākajai Esamībai, skolotājiem un Rakstiem…
Ar šādu attieksmi studēti un apcerēti Raksti sniedz pašdisciplīnu un nelokāmību. Tie satur garīguma sēklu, kura izaugs par augļus bagātīgi sniedzošu koku, ja tikai prāts tiks turēts tīrs, lai būtu auglīga augsne.”
Lielais persiešu mistiķis, matemātiķis, astronoms, filozofs un dzejnieks Omārs Hajams jautā par studijām: “kas gan no tām saldinās ikdienas?”
Apgūstot šāda veida rakstu studijas un apceri, ikviens reiz sajutīs saldmi, ko sniedz arvien jaunas izpratnes atklājumu iespējas sen zināmos vārdos. Tādējādi radīsies iespēja apzināt gadsimtos krātās gudrības nozīmi mūsu ikviena šodienas ikdienā un zudīs nepieciešamība dalīt, vai tās ir Upanišadas, Bībele, budistu Sutras, Grāmata par Dao un De, vai mūsu pašu tautasdziesmas un pasakas, kuru krietna daļa tieši tāpat satur gadsimtu gudrību kā citu tautu klasiskie teksti. Hariharānanda, kā liecina viņa skolnieki, nemitīgi studēja daudzu pasaules tradīciju sakrālos tekstus, pie tam daudzus no tiem oriģinālvalodās.
Tajā pašā laikā tieši krijas studijām, protams, ir teksti (kā, piemēram, Bhagavadgīta vai Joga Sutras), kurus krijas meistari norāda kā ļoti nozīmīgus tāpēc, ka tie attiecas tieši uz krija jogas tradīciju un atsevišķās sadaļās būtiski atspoguļo tās praksi, tomēr Raksti kā tādi ir aicināti būt par universāliem padomdevējiem ikvienā dzīves situācijā, un krijas avoti ir tik seni, ka tās elementus var atrast visur.
Omāra Haijama krūšutēls Nišapūrā, Irānā
Savā ikdienas padomu grāmatiņā “Par sekmīgu dzīves veidu” Pragjānānanda raksta: “Iedvesmojošas grāmatas ir aicināti ceļabiedri. Ja mēs piesavināsimies ieradumu lasīt piecpadsmit līdz trīsdesmit minūtes pirms gulēt iešanas un tad pievienot dažus mirkļus, lai apcerētu un uzsūktu lasītās vēsts saturu, mūsu domas un mūsu dzīves gūs ievērojamu pacēlumu. Labas grāmatas ir kā dārgi draugi, kas var sniegt mūsu dzīvei pievienoto vērtību. Svētie Raksti ir klusi guru, kas palīdz mums atrast atbildes mūsos pašos.”
