Paramahamsa Pragjānānanda par praksi

By | June 8, 2015
Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on Twitter
Paramahamsa Pragjānānanda

Paramahamsa Pragjānānanda

Ikviens meklētājs uzsāk praksi pārpilns ar entuziasmu un interesi. Taču šī attieksme nav ilga. Pamazām vien prāts kļūst vājš un prakse atslābst. Bet, ja netiks apņēmīgi un centīgi praktizēts, nebūs iespējams gūt sekmes.

Bhagavadgītā (7:19) Kungs saka: “Pēc vairākām dzīvēm gudrs cilvēks sasniedz Mani.” Katra izelpa ir nāve un katra ieelpa dzimšana. Tā ar ikvienu elpu cilvēks pabeidz vienu dzīves ciklu. Tādējādi dzimšana šeit nozīmē elpu, nevis fizisko dzimšanu, no kā izriet nepieciešamība paplašināt jogas prakses ilgumu un kvalitāti.

Lahiri Mahasai saviem mācekļiem norādīja praktizēt kriju ilgāku laiku nepārtraukti. Parasti viņš ieteica Prahara, kas nozīmē trīs stundas nepārtrauktas prakses. Vārdam Prahara ir arī cita nozīme no teiciena prakrishtena harati iti: “tas, kas novērš pasaulīguma un ķermeņa apziņu”. Krijas studentiem vajadzētu praktizēt ilgākas krija jogas sesijas, tad izgaisīs ķermeņa apziņa un krijavans nostiprināsies savā patiesajā dabā (svarūpa).

Praksei jābūt nepārtrauktai. Prakses pārtraukšana [kad meklētājs uz kādu laiku atstāj praksi un pēc tam atkal atsāk, atkal pārtrauc un atkal atsāk, kas bieži sākumā tā notiek ar iesācējiem krijavaniem] padara iekšēji vājus. Bhagavadgītā (8:7) Kungs saka: “Tāpēc atceries mani ik brīdi un cīnies.” Tādējādi Raksti mūs aicina uz nepārtrauktu praksi. Prakse ir garīga disciplīna, kurai jāturpinās nepārtraukti, tieši tāpat kā elpa plūst nepārtraukti un asinis cirkulē bez pārtraukuma. Tieši tāpat arī krija jogas prakse jāpilda sistemātiski un netraucēti. [Līdzīgi arī Bībelē, gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā ir vietas, kur tiek norādīts veikt nepārtrauktu garīgu praksi (“dienām un naktīm” vai “bez mitēšanās”) – piem. Joz. 1:8, 1. Psalms 1 – 2, Pāvila 1. Tes. 5:17 utml.]

Bez tam sekmīga prakse ir tāda, kas izpildītam ar spēku, ticību un nodošanos. Iekšējie konflikti, šaubas un vājums sagrauj studentu un viņš zaudē prakses spēku. Tieši tāpēc Bhagavadgīta (4:40) māca “Šaubu pilna persona ir dezorganizēta.”

Garīgā prakse jāpilda ar vieglumu. Ikviena prakse nes vairāk prieka, ja to pilda ar mērķa apziņu un entuziasmu. Ja entuziasma nav, tā kļūs par garlaicīgu un grūtu nastu. Kad studenti redz prakses prieka pārpilnību savu skolotāju dzīvēs, tas dabiski sniedz vairāk motivācijas un iedvesmas. Nepātraukti regulāri praktizējot kādu ilgāku laiku, meklētājs dabiski nostiprinās disciplīnu un sasniegs realizāciju.

Tā šīs minētās četras kvalitātes jāiedzīvina soli pa solim. Bez tam, dzīvojot garīgu dzīvi un praktizējot pašdisciplīnas ceļu, studentam vajadzētu atcerēties:

  • Tikai laiku pa laikam izpildīta prakse nenesīs nekādus rezultātus.
  • Tāpēc jāpraktizē regulāri.
  • Krija jogu vajadzētu praktizēt vismaz divas reizes dienā.
  • Pacietība un neatlaidība ir būtiskas garīgajā ceļā.
  • Prakse savienota ar ticību un mīlestību sniegs visaugstākos rezultātus.
  • Praksei ir jāplūst dabiski.

Tādējādi Sādhana (pašdisciplīna) iesakņosies dzīves augsnē. Tad emocijas un pasaules uztraukumi nevarēs satricināt….

 

Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on Twitter

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Time limit is exhausted. Please reload the CAPTCHA.