No Patandžali “Joga sutrām” – Jamas un Nijamas principi
Mahariši Patandžali
II.30 – Ahimsā-satja-asteja-brahmačarja-aparigrahā jamahā [Nevardarbība, patiesīgums, nezagšana, atturība un nepiesavināšanās (dāvanu nepieņemšana, cita mantas neiekārošana) ir ierobežojumi].
II.31 – Džāti-deša-kāla-samaja-anavaččinnāhā sarva-bhaumā mahā-vratam [Šie ierobežojumi ir universāli, neierobežoti ar izcelsmi, vietu, laiku vai apstākļiem, visaptveroši dzīves principi].
II.32 – Šauča-santoša-tapaha-svādjāja-išvara-pranidānāni nijamāhā [Tīrība, apmierinātība, dedzība, pašizpēte un nodošanās Dievam ir tas, kas jāievēro].
Lahiri Mahasai paskaidro, ka Ahimsa nozīmē atturēties darīt pāri jebkam, Satja nozīmē atturēties no nepatiesības, Asteja nozīmē atturēties no zagšanas, Brahmačarja nozīmē tikumisku uzvedību vārdos, domās un darbībās un Aparigrahā atturēšanos no mantkārības, alkatības. Savukārt par Nijamu Lahiri Mahasai paskaidro, ka Šauča nozīmē ārēju tīrību, Santoša – apmierinātība, faktiski nozīmē iekšēju tīrību, Tapah nozīmē sekot Guru norādījumiem, Svadjāja – pašizpēte nozīmē uztvert Omkār skaņu un Išvara-Prānidhān nozīmē tīru nodošanos un pastāvīgu Universu pārvaldošā Garīgā Principa, Augstākās Personīgās Realitātes – Išvar atcerēšanos.
II.35 – Personības klātbūtnē, kura nostiprinājusies nevardarbībā, jebkurš naidīgums izbeidzas.
II.36 – Darbības un to rezultāti pakļaujas tam, kas nostiprinājies patiesīgumā.
II.37 – Pie tā, kas nostiprinājies nezagšanā, plūst materiālie labumi.
II.38 – Tam, kas nostiprinājies tikumībā, enerģija pieaug.
II.39 – Kas atsakās no alkatības, iegūst apgaismotu dzimšanas cēloņu zināšanu.
II.40 – Attīrīšanās izsauc nepieķeršanos savam ķermenim un zūd nepieciešamība pēc sajūtu kontakta ar citiem ķermeņiem.
II.41 – Bez tam tiek sasniegta esamības tīrība, apmierinātība un prāta koncentrācija, sajūtu kontrole un sagatavotība pašrealizācijai.
II.42 – Ar apmierinātību tiek sasniegts augstākais prieks.
II.43 – Pateicoties dedzībai tiek sadedzinātas ķermeņa un sajūtu netīrības un sasniegtas garīgās spējas (sidhi).
II.44 – Pateicoties pašizpētei atnāk vienība ar izvēlēto Dievišķo formu (Išta Devata).
II.45 – Pateicoties nodošanās (Išvara pranidhāna) tiek sasniegta prāta izlīdzinātība (Samādhi).
Lahiri Mahasai komentārs: Kas ir nelokāms nevardarbībā, tam pārstāj eksistēt sajūta, ka kāds var būt ienaidnieks. Kas nostiprinājies Patiesībā, tam Krija kļūst auglīga. Un tas gūs augļus no visām ziedošanām pat bez Krijas. Kas ir nostiprinājies nezagšanā, tas var iegūt jebkādus materiālus labumus. Neiedomājama garīgā enerģija plūdīs lejup uz cilvēku, kas būs nostiprinājies tikumībā vārdos, domās un darbos. Atturoties no materiālo labumu iekārošanas, alkatības cilvēks iegūst zināšanas par pagātni, tagadni un nākotni (var atcerēties iepriekšējās dzīves un saprast no tām izrietošās sekas). Tīrības prakse noved pie sirds tīrības, jautra un moža prāta, koncentrācijas spējas, dziņu un emociju kontroles un Iekšējā Es redzējuma. Apmierinātība ved pie laimes un prieka pilna rāmuma. Dedzība (Tapah – arī askētisms un nelokāma sekošana Guru instrukcijām) ved pie netīrību sadedzināšanas un īpašu sajūtu orgānu spēku sasniegšanas (sidhis). Sekojot Guru instrukcijai par nepieciešamību pastāvīgi atrasties Kutastha prāts kļūst tīrs. Tas savukārt sniedz dažādas īpašās spējas. Svādjāja – pašstudiju un izvēlētās mantras atkārtošanas rezultātā cilvēks sasniedz izvēlētās Dievišķās formas redzējumu. Kad cilvēks uztver OM skaņu, tad Devatas, Riši un Siddhas var parādīties un atbilstošā laikā pašizpēte sniegs ārkārtējus garīgus augļus. Nododoties Išvaram Kutastha (iekšējā tronī galvas virsū) iegūst visu veidu sasniegumus un Samādhi. Tā rezultātā tiek sasniegta arī izpratne par telpu un laiku.
