Gaisma

Iekšējā Gaisma

Šajā laikā Adžna Čakrā… krijavanam jāveic speciāla Gaismas-pieredzes krija… Tad vispirms viņš uztver smalku gaismu ķermenī. Atrodoties meditācijā, soli pa solim krijavans var progresēt Paravasta (augstākā patvēruma uztveres) virzienā. Ar Nāda (skaņas) un Prānavas (sākotnējā OM) rezonanses pieredzi Gaisma atklājas kā arvien spožāka un spožāka un atveras Gudrības zieda acs.

~ Svami Satjānanda Giri, Āčarja Sanglap, 1.sējums, skat. 14-16 lpp.

Tieši šajā Gaismas alā, kas atrodas joga ķermenī ir paslēpta pati Gara Esence. Dharmas (garīgā Likuma) esence ir paslēpta šajā alā. Un tas ir ceļš, ko iet visi Cildenie.
~ Svami Satjānanda Giri, Āčarja Sanglap, 1.sējums, skat. 8-9 lpp.

* * *

Tur debesis pārplūst mūzikā:
Tur nektāra lietus lejas:
Tur arfas stīgas šķind, un tur bungas dārd.
Kāds spožums noslēpumains tur, debess mājokļos!
Tur nemin par Saules lēktu un rietu;
Krāšņās atklāsmes okeānā, šai mīlestības gaismā, diena un nakts šķietas viens.
Prieks – mūžīgi mūžos, nav skumju, nav cīņas!
Tur es redzējis līksmi, līdz malām pārpilnu, pašu prieka pilnību;
Nav vairs kļūdīšanās tur.
Kabīrs teic: “Tur es biju liecinieks Vienvienīgās Svētlaimes rotaļai!”
~ Rabindranats Tagore “Simts Kabīra dzeju” Riharda Rudzīša tulkojumā, IX

Kabīrs: Bezgalīgā gaisma – tā ir daudzu uzlecošu Sauļu gaisma.
Skaistule pamodās līdzās savam vīram un brīnišķa aina atklājās viņas skatam.

Pārsteidzošs skats – bez Saules un Mēness mirdzoša gaisma.
Iegrimis kalpošanā savam Kungam, kalps izturas neitrāli pret visu.

~ Kabīrs “Granthavali”, 5.1., 5

* * *

Jogi, kuri ir atvēruši savu garīgo aci, ar to uztver, ka fiziskajā mugurkaulā atrodas apslēptas četras koncentriskas caurules vai tuneļi – trīs no tiem no dzīvības enerģijas un viens no nemateriāla magnētisma – caur kuriem viņu dvēsele ir nokāpusi cēloniskajā, astrālajā un visbeidzot vieliskajā ķermenī. Jogi apvērš šo nokāpšanu pretējā virzienā izejot ar savu dvēseli caur šiem četriem tuneļiem un septiņām slepenām kavējošajām durvīm vai centriem, paceļoties brīvībā ārpus visu triju ķermeņu iesaiņojuma.

Fiziskajā mugurkaulā atrodas astrālais muguras kanāls vai sušumna ar saviem uz āru atzarojošamies astrālajiem kanāliem (nādijām), kas ir kā nervu sistēmas smalkais dubultnieks. Sušumnas iekšienē ir vadžra (sanskr. dimants, dimantciets, Indras ierocis, zibens) dzīvības enerģijas tunelis un tā iekšienē ir savukārt čitra (sanskr. spožais, tīrais, dzirkstošais, lāsmojošais) dzīvības enerģijas tunelis. Izejot caur trīskārtīgo sušumnas, vadžras un čitras astrālo muguras kanālu, jogs atbrīvojas no astrālā ķermeņa un tad atrodas cēloniskajā ķermenī, magnetizētas apziņas nemateriālajā matricā cēloniskajā pasaulē. Tālākas attīstības gaitā viņš atbrīvo sevi no cēloniskā ķermeņa izejot caur cēlonisko “muguras kanālu”, iekšējo cauruli vai brahmanadi (sanskr. Brahmas kanāls) – izejot ārā no savas cēloniskās formas bezgalīgajā Brahmanā vai Garā…

Šo transcendentālo brīvību var sasniegt jogs, kas ne tikai ir atvēris savu garīgo aci, bet ar tālāku koncentrāciju ir atklājis tās iekšējo mehānismu – kad viņš ir pietiekami progresējis, lai atstātu ķermeni caur zilo Kristus sfēru un Kosmiskās Apziņas zvaigžņu durvīm garīgajā acī. Cittādi viņš izies tikai caur garīgās acs ārējo zelta riņķi un atstās materiālo ķermeni caur iegareno smadzeņu (medulla oblongata) astrālo centru galvaskausa pamatnē. Bet aiziešana var notikt arī caur galvas virsu, caur okulto portālu, kas pazīstams kā Brahmarandhra, Bramas Durvis. Tas ir septītais astrālais centrs, saharsrara vai “tūkstošziedlapiņu lotoss” galvas smadzenēs. Parastiem cilvēkiem tas ir aizvērts, bet, ja kāds ir tālu progresējis, šīs Brahmas Durvis atveras. Caur tām cilvēks tieši sasniedz Brahmu; izejot apzinīgi caur šo atveri Kosmiskās Apziņas tūkstošziedlapiņu lotosa centrā, viņš paceļas tieši uz Dieva Tēva sfēru.

Zelta disks ir tas telskopiskās garīgās acs apgabals caur ko var redzēt astrālo pasauli. Lai sasniegtu astrālo universu, cilvēkam ir jāiziet caur garīgās acs zeltu. Caur garīgās acs zilo gaismu atklājas visā esošajā klātesošā Kristus Apziņa. Lai sasniegtu cēlonisko pasauli, cilvēkam jāiziet caur garīgās acs zilo apgabalu. Bet, kad meklētājs var ieiet garīgās acs mazajā sudrabaini baltajā zvaigznē, tad caur brahmanadi viņš paceļas augstāk kā medulla vai garīgā acs, viņpus fiziskajam, astrālajam un cēloniskajam vibrējošajiem universiem…

Tikai ar intelektu ir neiespējami pilnībā uztvert astrālo un cēlonisko brīvības ceļu sarežģījumus un to saistību ar garīgo aci. Tos soli pa solim atklāj ar intuitīvo uztveri praktizējot Krija jogu. Ir svarīgi būt tik ļoti absorbētam garīgajā acī un meditācijas iekšējās laimes stāvoklī lai, kad pienāks laiks atstāt ķermeni, jogs ar Dieva un guru svētību zinātu kā izvest savu dvēseli caur garīgo aci un muguras centriem un izlauzties no iemiesojuma cietumu Gara brīvībā.

Pacelšanās brīvībā nav vienkārš jautājums, ko varētu atrisināt ar dažām afirmācijām, lūgšanām vai nesistemātiskiem centieniem meditēt. To var sasniegt tikai ar neatlaidīgu zinātnisku metožu kā iziet caur garīgo aci praksi. Neviena dvēsele, neviens svētais, ne Kristus un ne Buddha nav augšāmcēluši sevi nāves brīdī vai augstākajos samādhī stāvokļos meditācijā citādi kā izejot šīs iekšējās durvis uz transcendento apziņu. Tiklīdz cilvēks atbrīvo dvēseli no fiziskā, astrālā un ideju ķermeņiem, viņš var saplūst ar bezformas Absolūtu vai pieredzēt vienotību ar universa lielo Gaismu. Tā ir Bezgalīgā Kristus gaisma, Dieva būtība un visa esošā uzturētāja.

Jēzus teica, “Ja tava acs ir viena, viss tavs ķermenis būs pilns ar gaismu.” Izvedot savu apziņu caur garīgo aci, viņš iegāja realitātē, kur redzēja miesīgo ķermeni kā garīgo gaismu, augšāmceļot ķermeni bezgalīgajā Kristū un Dievā…

Paramahamsa Jogānanda “Second Coming of Christ”